Atpakaļ




Baltu kluba  aicinājums.

 

           Eiropas un pasaules Garīgās kultūras tradīcijā 22.septembris ir Zemes Mātes – Dabas sēru diena. Tā ir saistīta ar lielajām pārmaiņām dabā, kādas tur notiek rudens ekvinokcijas laikā. Šajās dienās Saules Gaisma tiek pārmākta ar nakts tumsu. Diena paliek īsāka par nakti. Saule zaudē siltumu.

            Ar to virszemē iznāk postošie spēki, kuri tagad darbojas dzīvo būtņu apdzīvotajā telpā. Tad tumsas būtnes svin savus svētkus. „Rudens bēdu dienas” Cilvēki vadīja ar vārdiem: „Zeme bez Valdnieka, Sieva bez Vīra, Bērni bez Aizstāvja!” Vēlāk kristieši, tradīciju apkarodami, šīs „bēdu dienas” pārvērta par „ciešanu laiku” pirms lieldienām. „Rudens bēdu dienās”, it īpaši pēc saules rieta, tāpat kā helovīnā savu rituālu piekopšanai pulcējās burvji, raganas un melnās maģijas kopas, bet Zemes Māte – Daba un tās dzīvinošie darbinieki sēro līdz ar Lielo Māti – Zemi (Izidu) par viņas sāpēm, kādas viņa izcieš ārdošo spēku darbībā.

            Sendienās Garīgā tradīcija šo dienu ievēroja kā klusuma, līdzcietības un sēru dienu. Šajā un tai tuvākajās dienās nedarīja darbus, nerīkoja svinības, negatavoja ēdienu un pavardos izdzēsa uguni. „Bēdu dienās” gatavotais ēdiens un kurinātā uguns nonāk tumsas spēku rokās. Uguni atjaunoja 25. septembra saullēktā. (Par to vairāk sk. www.baltuklubs.lv – „21., 22., 23. septembris – rudens ekvinokcija”.)

            Katras tautas, ģimenes un Cilvēka dzīve rit tik raiti, cik tā saskan ar Mātes Dabas dzīvi, soļiem un rūpēm. Tāpēc katru gadu 22. septembrī Baltu klubs līdz ar Lielo Māti – Dabu skumst par viņas dēla Osirisa – Saules gaismas un siltuma zudumu. Tāpēc Baltu klubs aicina visus Mātes Dabas bērnus, Dabas draugus un senču Gara bagātību mantiniekus godināt Māti Dabu un būt ar Viņu Viņas lielo sēru dienās.


Baltu kluba Namamāte.

Baltu kluba valde.

Baltu klubs.