Atpakaļ


Beinsa Duno mantojums

KARŠ

 

Šodien, sarunā pēc pusdienām, pavērās jautājums par karu. Izteicās vairāki brāļi, māsas - arī . Skolotājs sacīja:

Kas ir karš? - „Dieva dusmas uz savu dēlu nepakļāvību”.

Tas nozīmē: kad cilvēki izdara daudzus noziegumus , tad tiek dota vara Marsam, un sākas karš, t. i. notiek karmas likvidācija – iestājas cilvēces ciešanas.

Cilvēki uzskata, ka nav iespējams atteikties no tēva, mātes un pašam no sevis, lai kalpotu Dievam, kā saka Kristus. Vai tagad cilvēkus ar likumu nepiespiež atteikties no tuviniekiem - tēva, mātes, sievas, bērniem un iet cīnīties?

Ja labprātīgi neupurēsiet, piespiedīs jūs ar varu. Visi redz priekšā stāvošo katastrofu, bet nezina kā no tās izbēgt. Gadsimtiem krājušies mehāniski spēki, kā ūdens pirms vaļņiem; sasprindzinājums ir tiek liels, ka katastrofa neizbēgama. Vēl mazliet, un vaļņi tiks pārrauti. Enerģija, sakrājusies cilvēkiem, slēpj milzīgas briesmas. Enerģija vēl līdz šim laikam stāv neizmantota. Gan pagātnē gan tagad cilvēki izceļas ar milzīgu cietsirdību. Pašlaik miljoniem cilvēku kļūst par upuri cilvēku bezprātam . Bet pēc tam attaisnojas ar ārējiem iemesliem. Ar mūsdienu tehniskajiem līdzekļiem priekš kara – sauszemes, ūdens, gaisa un zemūdens tiek iztērēti tik daudz materiālu – gāze, eļļa, benzīns. Tā – vienkārši izlaupīšana. Daba stingri noteikusi ko var iztērēt no līdzekļiem ko tā dod. Un tos, kas tēriņos iet pāri rāmjiem, viņa stingri soda. Cilvēce nesīs atbildību par kurināmo resursu ( dedzināmo materiālu?) izšķērdēšanu.

Met bumbas uz neaizsargātām pilsētām. Šis ir nepieredzēts karš. Šāds terors vēsturē vēl nebijis – uzbrukums pilsētai ar diviem tūkstošiem lidmašīnu, ar liela kalibra bumbām.

Nevienam nav tiesību atņemt cilvēkam to, ko dievs tam devis. Ja tev ir logs, caur kuru skaties uz Dieva pasauli, nevienam nav tiesību atņemt tev šo gaismu.

Kad divi īstie brāļi strīdas un rauj viens otram matus, tas nav pēc tēva un mātes gribas. Tieši tāpat, kad tautas karo, tas nav pēc Dieva gribas.

Grib idejiski attaisnot karu, runā, ka tas tiek darīts tautas labā. Tomēr tie, kas pagātnē karojuši priekš tautas, kaut ko ir izdarījuši? Ēģipte, Sīrija, Roma bija dižas. Tās karoja, bet ko izdarījušas? – Neko.

Eksistē kliķe, kas ražo ieročus – un tā arī piesaka karu. Ja beidzas ieroči, iestājas arī miers. Pēc tam atkal saražo ieročus. Ka miljoniem cilvēku kļūst par lielgabalu gaļu, tam priekš viņiem nav nozīmes.

Kāds saka : „Nu nebūs kara!”- Bet karš – tas ir noteiktu cēloņu rezultāts. Mēs sakām: Lai nebūtu kara , labumiem jātiek sadalītiem pareizi – taisnīgi.

Kamēr cilvēki nepakļaujas Dievišķajam likumam, karš eksistēs.

Ja izpilda Dieva likumu, nekad nekaros.