Atpakaļ


Beinsa Duno mantojums


Kuru eksaminē dzīvē? – Skolnieku

 

            Dažiem cilvēkiem tiek dots mācīties no savām kļūdām. Ja viņam dos padomus, nespratīs. Kad parādās ciešanas, tās sūta Providence, ņemot vērā tuvojošos lielo ļaunumu. Katra neveiksme ir nākošā veiksme. Tāpēc ir jēga strādāt.

            Ciešanas pārstāv dižo Dievišķo Zinātni. Bez tām cilvēks nevar mācīties. Tās nes zināšanas.

            Kad kokus stāda cieši, tie izaug tievi un gari, kad stāda ar lielu attālumu, kļūst stipri un resni. Tas pats notiek ar cilvēkiem. Sliktos apstākļos viņi kļūst ideālisti, bet parastos apstākļos kļūst par materiālistiem.

            Dabā eksistē likums: kamēr neraudāsi, nevarēsi izaugt. Vai nu tu, vai nevienam citam nav jāraud tavā vietā. Ja tu raudi par kādu, palīdzi viņam. Cilvēki skatās uz raudām kā uz vājumu. Bet tas nav vājums. Nav būtnes, kas neraudātu. Ciešanas – tās ir saknes. Priecājieties par saknēm. Prieki – tie ir zari. Priecājieties par zariem.

            Koks bez saknēm nevar eksistēt. Tā ciešanas un prieki kompensējas. Bet koka augļi – tā ir Dievišķā pasaule. Nevar teikt, ka mēs gribam ciešanas, bet tās – nepieciešamas.

            Ciešanas – tā ir pļauja, bet prieks - sēja. Ciešanām ir jāpārvēršas priekā - iesētajam ir jāizaug. Gan parasts, gan dižs cilvēks cieš. Tikai parasts cilvēks cieš un nocietinās, bet dižs cieš un kļūst cēlāks, paaugstinās.

            Pie visiem pārbaudījumiem dzīvē cilvēkam ir jākalpo Dievam, tikai vienai idejai, un ja nepadodas kārdinājumiem un pārbaudījumiem iepazīst sevi.